Rožu stādi / 7Rozes

Plašā izvēlē Latvijā audzēti rožu stādi.

Roze ir nepārspējama visu ziedu karaliene. Rozes ir tie augi, kas gandrīz visu sezonu rotā dārzu, jo tām ir ļoti plašs ziedēšanas laika diapazons. Ņemot vērā katras grupas dekoratīvās īpašības, ziedu izvietojumu un ziedēšanas raksturu, papildinot vienas grupas šķirnes ar citas grupas šķirnēm, varam priecāties par rožu ziediem no jūnija sākuma līdz vēlam rudenim.

ROŽU GRUPAS.

Tējhibrīdrozes

ir vispiemērotākās griezto ziedu ieguvei.
Rožu stādi sniedzas no 0,7 līdz 1,3m, tās raksturo perfekta forma un slaidi ziedpumpuri.
Tējhibrīdrozēm ir lieli pildīti ziedi 9-15 cm diametrā. Ziedi veidojas pa vienam vai nedaudziem, gan uz iepriekšējā gada, gan tekošā gada dzinumiem. Tās zied visu vasaru un izceļas ar visplašāko ziedu krāsu dažādību.
Floribundrozes

jeb ķekarrozes – visiecienītākās apstādījumu rozes.
Tās ir vidēji 40-70cm augstas, ļoti ātraudzīgas. Ziedi parasti 6-10cm diametrā, izkārtojušies ķekaros pa 3-10, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 25 ziediem vairogveida ziedkopās. Ziedu pildījums ļoti atšķirīgs – no atvērtiem kausiņiem līdz nostaļģiski pievilcīgām ziedu rozetēm.
Šo rožu stādi parasti ir ļoti salizturīgi. Pat pēc bargām ziemām, kad krūmi salā mēdz būt cietuši līdz pat augsnes virskārtai, no iepriekšējos gados augušo apakšējo dzinumu snaudošajiem pumpuriem, kas ir zem substrāta, veidojas veselīgi jaunie dzinumi, kas ātrā laikā lieliski ataug, veidojot kuplu un bagātīgi ziedošu krūmu.

Krūmrozes.

Šīs grupas rožu stādi ir bagātīgi zaroti, kompakti, spēcīgi augoši , 1,2-1,5m augsti, dažreiz sasniedzot līdz pat 2m augstumu. Ziedi ir dažāda lieluma, visbiežāk 8-12cm diametrā, atšķirīgas formas un pildījuma, parasti izkārtojušies vairogveida ziedkopās, pa 3-9 uz viena kāta, atsevišķos gadījumos arī 10-15 un pat vairāk. Krūmrozes izmanto dobju stādījumos kopā ar floribundrozēm, pateicoties līdzīgajam augšanas un ziedēšanas raksturam. Tās piemērotas arī grupu stādījumos zālienos, labi izskatās kā solitāri augi. Krūmi savu krāšņumu visbiežāk parāda otrajā vai trešajā gadā pēc iestādīšanas.

Parka rozes

Krūmi var būt augstumā no 0,4- 1,5 un 2m. Tās zied lielākais vairums līdz salam. Parka rozes ir pietiekami daudzveidīgas, bet reti tiek stādītas dobēs. Glītāk tās izskatās, augot kā atsevišķi krūmi vai grupās zālienā, vai skaistā, ziedošā dzīvžogā. Daļai pēc noziedēšanas veidojas augļi. Ziedēt sāk 10-15 dienas agrāk nekā citas rozes. Latvijas un Kanādas parka rožu šķirnes ziemā nav jāpiesedz, citās valstīs selekcionētās mūsu klimatā ir piesedamas.

Stīgotājrozes

ir krūmi, kuru augstums svārstās no 1,8 līdz 3 un vairāk metriem. Tādēļ šīs grupas rozes vēlams audzēt pie balstiem.Ziedi var būt dažāda izmēra 6-9-12cm diametrā, retāk sīki 3-5cm diametrā, kas ir sakārtojušies lielākās vai mazākās, blīvākās vai skrajākās vairogveida ziedkopās pa 3-15 un pat vairāk. Stīgotājrozes ir gan ar atkārtoti ziedošajām šķirnēm, gan vienreiz ziedošajām šķirnēm:

Vienreiz ziedošās stīgotājrozes uzsāk ziedēšanu nedaudz agrāk- jūnija vidū, vai beigās. To ziedi atrodas uz īsiem sāndzinumiem, kas reizē ar ziedpumpuriem izveidojušies uz iepriekšējo gadu viengadīgo, divgadīgo un daļēji arī trīsgadīgo pārkoksnējušos dzinumu vidusdaļas. Zied ļoti bagātīgi trīs līdz četras nedēļas, bet atlikušo vasaru saglabājot skaistu, zaļu lapojumu. Pēc noziedēšanas no rožu dzinumu apakšējās daļas pumpuriem attīstās jauni veģetatīvie dzinumi, kas uzzied nākamajā gadā, tāpēc īpaši svarīgi tos pārziemināt pēc iespējas garākus.

Atkārtoti ziedošajām stīgotājrozēm ziedpumpuri veidojas visa iepriekšējā gada dzinuma garumā un uz tekošā gada dzinumiem. Tās zied bagātīgi ar nelieliem pārtraukumiem no jūnija beigām līdz vēlam rudenim.

‍